Guļot mierā, mēs ierūsējam. H.Heisa
Divas lietas kas ir obligātas , jākustas un jāizguļas.
Protams, iespējams ar gadiem rodas dažādi aizbildinājumi, kāpēc nekustēties vispār:
- kāda jēga, esmu jau pa resnu,
- neizgulējos, nav spēka sportot,
- slikta oma,
- nav laika,
- daudz darba,
- visa par daudz, kur vēl sportošana.
- sākusies premenopauze, kas ietekmē omu, spēku.
Bet nu jāatzīst, ka nekas labāk par fizisku kustību neaktivizēs vielmaiņu, nenoturēs hormonālo balansu. Ja ir kustība, smadzenēm tiek izsūtīta informācija, ka aktivizēta skābekļa padeve asinīm, un tas nozīmē , ka esat dzīvs. Es teiktu, ka galvenais, kas tajā brīdī ir jādara, jāpieceļas un jāuzsāk kustība. Vienmēr ceļš uz to ir grūts, bet tad kad esat jau ārā, vai sporta zālē, vai uz riteņa, skrejceliņa viss notiek. Tas ir garantēts un arī gandarījums ir garantēts.
Svarīgi ir vingrot kaut mazliet, bet regulāri. Nevajag forsēt, jo tas beigsies ar sāpīgām ķermeņa sajūtām uz pāris dienām.Mūsu dzīvesveids rada trauksmi, bet vingrošana mūs nomierina. Arī ūdens daudzums( kuru lietot pietiekamā daudzumā ir grūtības) sportojot patērējas daudz vairāk.
Mazāk sēdēt! Jo ilgstoši sēžot gūžas paliek platākas, vēders ļengans, roku muskuļi bez spēka.Sprands saspringst, mugura nogurst, limfātiskā sistēma nedarbojas.
Tātad jebkura fiziska aktivitāte – kaut vai katru dienu 15 minūtes, vai 3x nedēļā pa stundai neforsējot tas ir kā iekrājums vecumdienām, un jau tagadnes formā tas nodrošina ķermeņa labas formas, stingrumu, tvirtumu, stāju un noskaņojumu, ātrāka vielmaiņa.
Lai veicas!
ingavelmere.com 