Nekad nevajag brīnīties, ja kaut kas neizdodas.
Varbūt mērķis nav pareizi noformulēts.
Jebkuram mērķim ir jābūt konkrētam un sasniedzamam.
Ja iet runa par fizisko aktivitāšu palielināšanu vai svara zaudēšanu, tad to var salīdzināt ar maratona distanci. Tas ir ilgs un grūts process. Sportā maratona skrējēji ļoti efektīgi izmanto sportiskās psiholoģijas metodi ” tuvākais orientieris, tuvākais punkts”.
Skrējiena laikā neviens nedomā par finišu.
Tiek izvēlēts tuvākais punkts – koks, ēka, laternas stabs. Un uz to punktu arī skrien. Vēl nesasniedzot šo mērķi, jau tiek izvēlēts nākamais punkts. Vieglāk ir skriet, sadalot ceļu pa nogriežņiem. Tā saliekot šos mazos punktus ( iknedēļas vai ikdienas) Jūs tiksiet līdz lielajam finišam.

Veiksmīgam cilvēkam ir stingri mērķi, bet elastīga uzvedība.
Turpretī neveiksmīgam cilvēkam ir elastīgi( mainīgi) mērķi un pret sevi cietsirdīga uzvedība.