Es zinu un iespējams arī Jūs zināt, ka hormoni nosaka visas mūsu ķermeņa funkcijas – ietekmē ārieni, aktivitātes līmeni un pašsajūtu, garastāvokli un koncentrēšanās spējas. Ja hormonu darbība ir disbalansā, veselība pasliktinās un novecošanās paātrinās.
Adrenalīns un kortizols ( stresa hormons) var veicināt tauku uzkrāšanos uz vēdera, bezmiegu, nemieru, garastāvokļa svārstības, alerģijas, imunitātes pasliktināšanos, muskuļu vājumu, tieksmi pēc cukura vai alkohola, vēdera pūšanos.
Vairogdziedzera hormona disbalanss var radīt sirds pārsitienus, ādas sausumu, roku un kāju salšanu, nagu trauslumu, neizskaidrojumu svara pieaugumu un nespēju to zaudēt, neregulāras reizes.
Pārmērīgs insulīna daudzums rada tauku uzkrāšanos uz vēdera, celulītu, ļenganu ādu, sliktu atmiņu, kāri pēc ogļhidrātiem, sliktu miegu, paaugstinātu tauku līmeni asinīs, insulīna rezistenci.
Šie ir tikai daži hormoni, bet mūsu ķermenī tādu ir nenormāli daudz. Ja savas veselības vārdā un savas nākotnes vārdā pasekosim savam uzturam, apzināti pamainīsim savus uzturu paradumus, neļausimies ”pēkšņām iegribām”, tad iespējams šo disbalansu samazināt, ķermenis pats jau spēs veikt dabīgo atjaunošanās procesu ķēdi.
Un iespējams ir to sakārtot , bet tas atkarīgs tomēr no cilvēka rakstura, vai spējas atteikties no acumirklī radušām mazām baudām- saldumiem, alkohola, taukainas nezināmas izcelsmes gaļas, ātrām konservantu pilnām uzkodām, ” rīšana” vēlu vakarā mijās ar neēšanu vispār.
Zinu daudz cilvēkus, kas to nespēj un nespēs izdarīt tieši šo iemeslu pēc. Jā, iespējams ir atruna, ka dzīvojam vienu reizi), bet tad samierinies ar sekām. Tad pieņem savu tuklo ķermeni 100 %.
Īstermiņa badošanās vai diētas nedos vēlamo rezultātu, jo hormonu darbība ir traucēta, un to sabojājis ir tikai viens cilvēks – Tu pats.
Insulīna un kortizola paaugstinātais līmenis rada nepārtrauktu vēlmi pēc ogļhidrātiem, tie palielina ēstgribu( neizmantotā glikoze pārvēršas par tauku depo uz vēdera, un neļauj to izmantot kā enerģijas avotu, kortizols liek enerģiju iegūt no muskuļiem, nevis no taukiem, – tāpēc vielmaiņa vēl vairāk palēninās. Šie abi hormoni rada izteiktu vēlmi tieši pēc ogļhidrātiem un tie atkal un atkal uzkrāsies , kā tauku depo. Apburtais loks.
Iespējams, ir laiks tomēr ” saņemt sevi rokās”, pieņemt lēmumus, kas ilgtermiņā saglabās veselību, labas ķermeņa formas un nebūs jāpiedzīvo tie svara kritumi un pieaugumi.
Tādu kaiti, kā Alcheimera slimības attīstību mēs varam izsaukt ar savu uzturu – īpašas molekulas, kuras bojā mūsu smadzenes. Šādas molekulas satur kausētais siers, desas, sardeles, cukurs, baltmaize, alus, konservi. Faktiski jebkādi konservanti. Jo vairāk cilvēkam gadu, jo vairāk no tiem vajag izvairīties.
Un vēl jāatzīst, ka mūs novecina medicīna. Ir protams nopietni gadījumi, kad bez medikamentiem nevar, bet bieži vien nelielus traucējumus metamies ārstēt ar zālēm, lai gan īstenībā to varētu sakārtot mainot ēšanas paradumus vai pamainot dzīvesveidu. Ja tā domāšana jau ir izteikti vecišķa, diez vai ko varēs mainīt, bet tad jārēķinās ka tas var nākotnē novest pie daudz lielākām veselības problēmām.
Lai mums visiem laba veselība un domāšana!
ingavelmere.com 