Savā profesijā strādāju jau vairāk kā 20 gadus.
Ar mani kopā treniņos jau daudzus gadus ir klientes, kuras man ir bijis gods iepazīt. Sievietes, kuras man kā vienai no pirmajām paziņo , ka ir bērniņa gaidībās un tad pēc kāda laiciņa atgriežas sporta zālē. Sievietes, pēc smagām slimībām vai traumām, kas gatavas atkal atgriezties fiziskajā formā. Un sievietes, ar kurām kopā ”izsportoti” pat vairāki bērniņi.
Un katru reizi apzinos, ka man ir darbs ar trauslu, bet ļoti spēcīgu klienti. Uzņēmība, spēja plānot, spēja pieņemt sevi un strādāt ar sevi – tas ir tas , kas raksturo manas dāmas.
Un tad visam pa virsu ir gadi un pieredze kā arī pārmaiņas, kas notiek, gan ar fiziskajām spējām,gan ar vecumu.
Gribas lekt vai celt, bet vairs nedrīkst.
Gribas celt lielus svarus, bet vairs nedrīkst.
Gribas ēst tikpat daudz cik jaunībā, bet vairs nedrīkst.
Ir jāsaprot, ka tāpat, kā dzīves situācijas vai valsts krīzes būs un pārmaiņas ir it visur.
Ko ar to darīt?
Pēdējā laikā klausoties dažādus podkāstus,lasot un mācoties – manā redzeslokā parādījies jauns vārdu salikums:
”Vērot sevi ar saprotošu laipnību”.
Tātad ,es iesaku Jums un pašai sev ikdienā sevi sajust un pavēŗot. Nevis nosodīt ar drastiskām diētām un abnormāliem treniņu uzdevumiem. Paskatīties uz sevi un saprast tikai vienu – ko vajag manai dvēselei un ķermenim. Ar kādu treniņu es varētu to palutināt? Un kas būtu tas mazais gardums- kas man radītu prieku.
Un ja es iedziļinos bioloģijā un fizioloģijā, tad jāsaprot , ka pēc 35 gadiem ķermenis vairs nebūt nav jāizmēģina un jāmoka ar vislielākajām distancēm, vismagākajām hantelēm un 4 treniņiem dienā. Un jāsaprot, ka ar gadiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai atgūtu enerģiju.
Pēc manas pieredzes, daudzus gadus pavadot fitnesā, – vienīgi es un tikai es esmu darījusi savam ķermenim pāri – pārbaudot, cik tad varu izturēt treniņus dienā vai cik maximums treniņus mēnesī. Tas viss jaunībā! Bet tagad ir tikai rezultātu apkopošana un atvainošanās sev ,par tik drastisku režīmu daudzu gadu garumā.
Bet manas foršās vienaudzes un klientes!
Jā, es apsolu un iesaku sportot un kustēties līdz pat mūža galam, bet sabalansējot un sadzirdot sevi.
Un protams uzturs! Manu pēdējo gadu pētijums un hobijs pašai uz sevi. Uztura programmas, lai savestu kārtībā hormonālo sistēmu un saprast , kas ar gadiem mainījies un iespējams ir kļūdains tieši katra personiskajā uzturā. Jo ar garantiju saku, ka saprotot un izpētot sevi nekas vairs nenotiek piespiedu kārtā. Ēdu to kas man garšo un neēdu to, kas man nedod enerģiju. Mūsu klimatiskās zonas dārzeņu un augļu klāsts ir tik bagātīgs un gards. Un ja runa par gardumiem – tad labāk retu reizi ar lielu kaifu to apēst un nevainot sevi. Saviem klientiem saku, ka nav ko sevi vainot pēc svētku paēšanām – jo ēdāt tak nesapelējušu, nesapuvušu ēdienu. Tie bija gardi pīrāgi vai plātsmaizes gabals, vai šokolādīga kūka. Kāpēc ne?
Tātad gala secinājums! Ar sapratni pret sevi un ķermeni. Sportojiet , bet sadzirdiet sevi un mūs trenerus, ja mēs sakam, ka smagāk nevajag un augstāk lekt nevajag. Kur gribat nokļūt?
Ēdiens, kas ir mūsu degviela un prieks ikdienā!
Lai jauka atvasara mums!
ingavelmere.com 