JAUNS SĀKUMS

Jauns 2021.gads.

Mēs neuzsākām to , kā citureizi, 2 janvārī.

Neuzsākām to ar mirdzošām acīm, jaunā sporta tērpā un ar jaunu apņemšanos . Sportot vairāk nekā līdz šim vai tikt vaļā no liekajiem tauciņiem. Kļūt liesākiem un veselīgākiem. Sportot kopā un pa vienam. Izmēģināt kaut ko jaunu fitnesa zālē. Iepazīt jaunus tikpat interesantus cilvēkus. Nepaspēt trenerim izstāstīt savus sapnīšus un vēlmes, savas vilšanās vai savas dzīves laika uzvaras – jauna ģimene, jauns ģimenes loceklis, jauna aktivitāte.

Neko no tā neuzsākām.Bēdīgi.

Arī es domāju par šīm pārmaiņām sportiskajās aktivitātēs, kas skar pilnīgi visus. Domāju par to, ka būs jāmaina nodarbību nosaukumi uz pilnīgu sākumu, iespējams -pilnīgi iesācējiem. Jo nu jau jādomā, kā uzsākt pareizi, kā nenodarīt sev pāri. Nodarbības, kas vispirms nostiprina muskuļu masu, saites, locītavas.Nodarbības, kas atkal pieradina pulsu. Nodarbības, kas neļaus sirdij lekt pa muti laukā.

Apzināt savu ķermeni atkal.

Reāli liels laika periods pagājis. Mums, grupu treneriem, tas jau sākās oktobra vidū bet citiem vēlāk. Ir veiktas dažādas darbības, lai paliktu Jums tuvāk un lai būtu kopā ar to emocionālo saikni- online, āra nodarbības visu ziemu. Un cik sirsnīgas tikšanās , kad redzam atkal Jūs , kaut vai veikalā vai uz dabas takas.

Un iespējams, ka nekas vairs nebūs kā agrāk. Ne kolektīvie grupu treniņi sporta zālē, ne kopīgs brītiņš pēc treniņa pirtī. Un tas viss jāpieņem un jāliek pašiem sev jauni mērķi.

Ja paskatos gadu atpakaļ, tad neskatoties uz pilnīgu mājsēdi, bija optimisms, ka tas beigsies, ka būs tūlīt pavasaris un bija tāds optimisma pilns noskaņojums.

Šogad ir savādāk. Šogad tam neredz malu, neredz to zelta mākoņa maliņu, neredz to kalna otru pusi.

Man personīgi gribas to kustību, to sporta rutīnu. Man gribas nokrist dienas beigās piekusumā uz dīvāna, būt emocionāli iztukšotai, bet tajā pašā laikā pilnai ar enerģiju. Atkal sapakot somu un būt zālē, vai dienu veltīt ikgadējiem NTD pasākumiem.

Un kāds tad ir tas jaunais sākums? Online dažas dienas nedēļā – bet tas nav tas. Tas nav dzīvs, un tas nedod to pozitīvo enerģijas apmaiņu. Nevar zoom iedot to afrodeju dzirksti, nevar tā dzirksteļot Figure8 ritmos. Nevar, ticiet man.

Priecājos, ka ar katru silto dienu lielākas iespējas sportot ārā. Manas mašīnas bagāžnieks ir stāvus pielādēts ar inventāru – netipiski sievietei. Tur nav augstpapēžu kurpes un kleitas, bet gan paklāji, gumijas, daudz dažāda smaguma hanteles, daudzi TRX. Nekas traks.

Gaidu pērkonu!!!! Kad varēsim vingrot ārā uz paklāja ar basām kājām, sildoties saulē un vienlaicīgi stiprināt savu vienreizīgo ķermeni. Atdot tam lokanību, mobilitāti, spēku un izturību. Gaidu, kad pie TRX sienas redzēšu nosvīdušās pieres un mērķtiecīgos savus klientus, kas nebaidīsies pieņemt šo jauno sākumu. Jaunu un savādāku fitnesu. Mēs to izdarīsim,savādāk kā citus gadus , bet izdarīsim. Es teiktu, ka šogad tas gads iesāksies tagad – kad plauks lapas un paliek siltāk.

Bet īsti sirdī es gribu būt sporta zālē, es gribu būt sava sporta kluba grupu treneris. Un lai vai kā notiek ar to Covid, es cerēšu, ka zālē arī mums būs atļauts ieiet.

Un tāda nianse. Katru gadu ,manā sporta klubā ,vasaras karstumā ir ļoti karsts, it kā pat nav ko elpot , bet nu jau tas liekas tāds sīkums. Tāds pārejošs sīkums. Tagad liekas, lai arī karsts būtu, es esmu gatava tur būt, tikai atveriet manu sporta klubu.

Nu nekas! Ar cerību par šo dzīvošu un novēlu mums drīz tikties tur!